Vai zināji, ka karstumsalas pilsētās ir cilvēka radīta parādība? Tieši šim jautājumam bija veltīta diskusija “Pilsētas karstumsalas: kāpēc asfalts mūs cepina?”, kas notika sarunu festivāla LAMPA skatuvē “Zaļš ienāk pilsētā”.
Diskusijas mērķis bija parādīt, ka karstuma viļņi nav tikai nepatīkams vasaras laikapstākļu fons, bet gan nopietns veselības un drošības risks, ko lielā mērā nosaka pašu pieņemtie pilsētplānošanas lēmumi. Eksperti skaidroja, kā pilsētu virsmas uzkrāj un izstaro siltumu, kā veidojas karstumsalas un kādus risinājumus iespējams ieviest jau šodien, lai pilsētas kļūtu vēsākas un noturīgākas pret klimata pārmaiņām.
🌡️ Viena no spilgtākajām diskusijas atziņām bija fakts, ka atsevišķās pilsētu vietās temperatūra var būt par 4°C augstāka neko meteoroloģisko staciju rādījumos, jo šīs stacijas bieži atrodas zaļākās teritorijās. Pilsētu pārkaršanu galvenokārt veicina plašas asfaltētas un betonētas virsmas, tumši jumti un industriālās teritorijas.
🌳 Eksperti uzsvēra, ka efektīvākais dabīgais “gaisa kondicionieris” joprojām ir lieli, veselīgi koki ar plašu vainagu. Tāpat tika akcentēta līdz šim nepietiekami novērtētā zilzaļā infrastruktūra – koki, lietusdārzi, grāvji, ūdens elementi un citi dabā balstīti risinājumi, kas nav tikai pilsētvides dekorācijas, bet gan būtiska klimata pielāgošanās infrastruktūra.
💡 Diskusijas atziņas:
Karstumsalu mazināšana sākas ar gudrākiem lēmumiem pilsētu plānošanā. Būtiska nozīme ir gaišāku segumu izmantošanai, lielāku apstādījumu teritoriju veidošanai un esošo koku saglabāšanai, jo nekas neaizstāj koka radīto ēnu un dzesējošo efektu.
Vienlaikus tika uzsvērts, ka klimata pārmaiņām jāpielāgo ne tikai pilsētvide, bet arī mūsu paradumi – īpaši rūpējoties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri karstuma laikā nereti nejūt slāpes un ir pakļauti paaugstinātam veselības riskam.
🌿 Diskusijas galvenais secinājums bija skaidrs – zaļāka, un līdz ar to arī “vēsāka” pilsēta, nav nākotnes vīzija, bet pārdomātas plānošanas rezultāts, kur dabai jāieņem tikpat nozīmīga vieta kā ceļiem, ēkām un citai infrastruktūrai.
🎤 Diskusijā savās zināšanās un pieredzē dalījās Nora Gāgane (Rīgas valstspilsētas pašvaldības pilsētplānotāja, projekta Urban ReLeaf eksperte), Agris Brauns (Vides risinājumu institūta pētnieks un attālās izpētes speciālists), Natālija Ņitavska (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore, pētniece un ainavu arhitekte), Roberts Edmunds Rozenšteins (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Transporta būvju uzturēšanas daļas vadītājs) un Gunārs Streļčiks (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Brigāžu atbalsta centra Cēsis vadītājs). Sarunu vadīja Aneka Kļaviņa, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras pētniece, rosinot diskusiju par to, kā gudrāki pilsētplānošanas lēmumi un dabā balstīti risinājumi var palīdzēt veidot vēsākas, veselīgākas un klimata pārmaiņām noturīgākas pilsētas.
Foto: Katrīna Ozoliņa
