Kategorija: LIFE

Šovasar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību projekta LIFE LATESTadapt ietvaros organizēja trīs seminārus par dabā balstītu risinājumu izmantošanu pilsētvidē. Semināru mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas un iepazīstināt ar Latvijā īstenotiem risinājumiem, kas palīdz pielāgot pilsētvidi klimata pārmaiņām.

Semināru ciklā “Dabā balstīti risinājumi: no zināšanām līdz pieredzei”, kas notika jūnijā, jūlijā un augustā, tika aplūkotas trīs tēmas – bērniem draudzīgas vides veidošana, ūdenstilpju aizsardzība un lietusūdeņu pārvaldība.

Teorētiskajā daļā eksperti sniedza ieskatu klimata pārmaiņu radītajos izaicinājumos un dabā balstītu risinājumu iespējās. Savukārt praktiskajā daļā dalībnieki devās uz dažādām Latvijas vietām, lai klātienē iepazītu jau īstenotus risinājumus.

Pirmajā seminārā Zemgalē – Salaspils, Jelgavas un Dobeles apkārtnē – dalībnieki iepazinās ar bērniem draudzīgas vides risinājumiem, tostarp rotaļu un atpūtas vietām, kā arī iespējām vienlaikus veicināt drošību, ilgtspēju, bioloģisko daudzveidību un estētisku vidi.

Kurzemes seminārā jūlijā Liepājas un Grobiņas pusē eksperti aplūkoja klimata pārmaiņu ietekmi uz ūdens kvalitāti un ūdens līmeni, piekrastes eroziju un risinājumiem tās mazināšanai, kā arī ūdensbaseinu applūšanu un aizsardzību.

Savukārt seminārā Latgalē, kas notika augustā Daugavpilī un Rēzeknē, tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kā dabā balstīti risinājumi var palīdzēt ilgtspējīgi apsaimniekot lietusūdeņus un pielāgot pilsētvidi klimata pārmaiņām. Eksperti stāstīja par klimata pārmaiņu ietekmi uz nokrišņiem, lietusūdeņu novadīšanu pilsētās, datu izmantošanu un lietusūdeņu modelēšanu, ilgtspējīgu meliorāciju un lietusūdens atkārtotu izmantošanu.

“Šāda veida semināri ir ļoti vērtīgi, jo tie sniedz iespēju ne tikai uzzināt par dabā balstītiem risinājumiem teorētiski, bet arī klātienē redzēt, kā tie jau tiek īstenoti Latvijā. Praktiskie piemēri un pieredzes stāsti palīdz labāk izprast šo risinājumu iespējas un sniedz idejas, ko izmantot arī savā ikdienas darbā, ” dalību seminārā atzinīgi vērtēja tā dalībnieki.

Par dalību semināros sertificētiem arhitektiem bija iespēja saņemt arī profesionālās kompetences pilnveides kredītpunktus.

Semināru teorētiskās daļas ieraksti pieejami VARAM YouTube kanālā, sniedzot iespēju arī plašākam interesentu lokam noklausīties ekspertu prezentācijas un uzzināt vairāk par dabā balstītu risinājumu izmantošanu.

Ieraksti pieejami šeit:

Bērniem draudzīga vide un dabas risinājumi | 11.06.2026.
https://youtu.be/y7C2OFw8vR4

Dabā balstīti risinājumi ūdenstilpju aizsardzībā | 23.07.2026.
https://youtu.be/9hFQ2rRyExg

Dabā balstīti risinājumi lietusūdeņu pārvaldībā | 06.08.2026.
https://youtu.be/gSHWASflox0

Sarunu festivāla LAMPA arhīvā pieejami LIFE LATESTadapt projekta ietvaros organizēto diskusiju audio ieraksti.

Diskusijās tika apskatīti ar klimata pārmaiņām un pilsētu pielāgošanos saistīti jautājumi, tostarp ekstremālu laikapstākļu ietekme, pilsētu karstumsalas, dabā balstīti risinājumi un zaļās infrastruktūras nozīme pilsētvidē.

Ieraksti sniedz iespēju iepazīties ar ekspertu un citu diskusiju dalībnieku viedokļiem arī pēc festivāla norises.

Diskusiju audio ieraksti pieejami Sarunu festivāla LAMPA arhīvā:
LAMPAS arhīvs – LIFE LATESTadapt diskusiju ieraksti

Vai perfekti nopļauts mauriņš tiešām ir veselīgāks un sakoptāks pilsētvides simbols? Tieši šim jautājumam bija veltīta diskusija “Kāpēc mums bail no nekoptiem zālājiem?”, kas notika sarunu festivāla LAMPA skatuvē “Zaļš ienāk pilsētā”.

Diskusijas mērķis bija paraudzīties uz pilsētas zālājiem no cita skatu punkta un rosināt sarunu par to, kāpēc dabiskās pļavas joprojām nereti tiek uztvertas kā nekārtība, kamēr perfekti nopļauts mauriņš – kā sakoptības etalons. Eksperti skaidroja, ka šie priekšstati lielā mērā balstās kultūras normās un estētiskos stereotipos, nevis zinātniskos argumentos. Vienlaikus tika uzsvērts, ka bioloģiski daudzveidīgi zālāji ir nozīmīgs resurss pilsētas klimata noturībai, apputeksnētājiem, kā arī cilvēku veselībai un labbūtībai.

🌼 Viens no spilgtākajiem diskusijas jautājumiem bija – vai estētika vienmēr nozīmē veselīgu vidi? Dalībnieki atgādināja, ka zemu nopļauts mauriņš nereti tiek dēvēts par “zaļo tuksnesi”, jo tādā tiek liegta iespēja augiem ziedēt un nodrošināt barību apputeksnētājiem. Savukārt pilsētas pļavas nav “nekopti zālāji” – tās tiek mērķtiecīgi apsaimniekotas pēc noteikta plāna, ļaujot augiem noziedēt un izsēt sēklas.

🌿 Diskusijā tika kliedēti arī vairāki sabiedrībā izplatīti mīti. Viens no tiem – ka pilsētas pļavas automātiski nozīmē lielāku ērču risku. Tika minēts, ka septiņās Rīgas pilsētas pļavās veiktajā monitoringā ērces netika konstatētas, apliecinot, ka daudzas mūsu bailes vairāk balstās priekšstatos nekā faktos.

💚 Diskusijas noslēgumā eksperti uzsvēra, ka pārmaiņas sākas ar mūsu attieksmi pret dabu. Cilvēkiem ir dabiska vēlme veidot attiecības ar dzīvo dabu, un interese par augiem pēdējos gados tikai pieaug. Tāpēc tika aicināts mainīt arī terminus, ar ko raksturojam pilsētvidi – nevis runāt par “nekoptiem zālājiem”, bet atšķirt patiesi pamestas teritorijas no apzināti veidotām pilsētas pļavām.

🌱 Galvenais secinājums bija skaidrs – sakopta vide ne vienmēr nozīmē nopļautu vidi. Pilsēta kļūst dzīvotspējīgāka tad, kad tajā atvēlām vietu dabiskajiem procesiem, bioloģiskajai daudzveidībai un pieņemam, ka reizēm tieši šķietamā “nekārtība” ir veselīgas un ilgtspējīgas pilsētvides pazīme.

🎤 Diskusijā savās zināšanās un pieredzē dalījās Līga Eglīte (Cēsu viduslaiku pils dārzniece), Rūta Sniedze-Kretalova (Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte un botāniķe), Solvita Rūsiņa (Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece), Renāte Lagzdiņa (Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore) un Ilze Plūme (Rīgas Stradiņa universitātes docētāja un sertificēta mākslas terapeite). Sarunu vadīja rakstnieks un putnu fotogrāfs Rvīns Varde, rosinot paskatīties uz pilsētas zālājiem ne tikai ar acīm, bet arī caur zinātnes, dabas un cilvēka labsajūtas prizmu.

Foto: Katrīna Ozoliņa

Vai zināji, ka karstumsalas pilsētās ir cilvēka radīta parādība? Tieši šim jautājumam bija veltīta diskusija “Pilsētas karstumsalas: kāpēc asfalts mūs cepina?”, kas notika sarunu festivāla LAMPA skatuvē “Zaļš ienāk pilsētā”.

Diskusijas mērķis bija parādīt, ka karstuma viļņi nav tikai nepatīkams vasaras laikapstākļu fons, bet gan nopietns veselības un drošības risks, ko lielā mērā nosaka pašu pieņemtie pilsētplānošanas lēmumi. Eksperti skaidroja, kā pilsētu virsmas uzkrāj un izstaro siltumu, kā veidojas karstumsalas un kādus risinājumus iespējams ieviest jau šodien, lai pilsētas kļūtu vēsākas un noturīgākas pret klimata pārmaiņām.

🌡️ Viena no spilgtākajām diskusijas atziņām bija fakts, ka atsevišķās pilsētu vietās temperatūra var būt par 4°C augstāka neko meteoroloģisko staciju rādījumos, jo šīs stacijas bieži atrodas zaļākās teritorijās. Pilsētu pārkaršanu galvenokārt veicina plašas asfaltētas un betonētas virsmas, tumši jumti un industriālās teritorijas.

🌳 Eksperti uzsvēra, ka efektīvākais dabīgais “gaisa kondicionieris” joprojām ir lieli, veselīgi koki ar plašu vainagu. Tāpat tika akcentēta līdz šim nepietiekami novērtētā zilzaļā infrastruktūra – koki, lietusdārzi, grāvji, ūdens elementi un citi dabā balstīti risinājumi, kas nav tikai pilsētvides dekorācijas, bet gan būtiska klimata pielāgošanās infrastruktūra.

💡 Diskusijas atziņas: 

Karstumsalu mazināšana sākas ar gudrākiem lēmumiem pilsētu plānošanā. Būtiska nozīme ir gaišāku segumu izmantošanai, lielāku apstādījumu teritoriju veidošanai un esošo koku saglabāšanai, jo nekas neaizstāj koka radīto ēnu un dzesējošo efektu.

Vienlaikus tika uzsvērts, ka klimata pārmaiņām jāpielāgo ne tikai pilsētvide, bet arī mūsu paradumi – īpaši rūpējoties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri karstuma laikā nereti nejūt slāpes un ir pakļauti paaugstinātam veselības riskam.

🌿 Diskusijas galvenais secinājums bija skaidrs – zaļāka, un līdz ar to arī “vēsāka” pilsēta, nav nākotnes vīzija, bet pārdomātas plānošanas rezultāts, kur dabai jāieņem tikpat nozīmīga vieta kā ceļiem, ēkām un citai infrastruktūrai.

🎤 Diskusijā savās zināšanās un pieredzē dalījās Nora Gāgane (Rīgas valstspilsētas pašvaldības pilsētplānotāja, projekta Urban ReLeaf eksperte), Agris Brauns (Vides risinājumu institūta pētnieks un attālās izpētes speciālists), Natālija Ņitavska (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore, pētniece un ainavu arhitekte), Roberts Edmunds Rozenšteins (Rīgas valstspilsētas pašvaldības Transporta būvju uzturēšanas daļas vadītājs) un Gunārs Streļčiks (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Brigāžu atbalsta centra Cēsis vadītājs). Sarunu vadīja Aneka Kļaviņa, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras pētniece, rosinot diskusiju par to, kā gudrāki pilsētplānošanas lēmumi un dabā balstīti risinājumi var palīdzēt veidot vēsākas, veselīgākas un klimata pārmaiņām noturīgākas pilsētas.

Foto: Katrīna Ozoliņa

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Baltijas Vides Forumu, biedrību “Zaļā brīvība”, SIA “Rīgas meži” un Eiropas Klimata pakta vēstniekiem sarunu festivālā LAMPA aicinājām ikvienu uz tematisko skatuvi “Zaļš ienāk pilsētā”, kur centrā bija sarunas par pielāgošanos klimata pārmaiņām, dabā balstītiem risinājumiem pilsētā, par vides izglītības nozīmīgumu, ilgtspējīgu ikdienu un izpratni par zaļās pilsētvides ieguvumiem.

Šī gada festivāla tēma “Par ko nedrīkst nerunāt?” īpaši sasaucas ar skatuves “Zaļš ienāk pilsētā” saturu. Klimata pārmaiņas, pilsētu noturība pret to radītajiem riskiem, dabas loma mūsu veselībā un dzīves kvalitātē vairs nav tikai vides ekspertu vai politikas veidotāju jautājumi – tie ietekmē ikviena cilvēka ikdienu un par tiem nedrīkst nerunāt.

Divu dienu garumā – 10. un 11. jūlijā – skatuve “Zaļš ienāk pilsētā” bija vieta, kur satikās valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, zinātnes un sabiedrības pārstāvju viedokļi. Kamēr saturiskais kopsavilkums vēl top, publicējam pirmo bilžu galeriju.

Vairāk info: https://festivalslampa.lv/lv/programma?place_ids=477

9. jūnijā Valmieras Integrētajā bibliotēkā norisinājās izzinošs seminārs “Ilgtspējīga lietus ūdens apsaimniekošana pilsētvidē”, kas vienkopus pulcēja gan nozares ekspertus, gan vietējos iedzīvotājus un interesentus. Pasākuma mērķis bija apspriest viedus un ilgtspējīgus dabas procesos balstītus risinājumus, lai pielāgotu mūsdienu pilsētvidi arvien intensīvākām lietavām un karstuma viļņiem, ko rada klimata pārmaiņas.

Seminārs bija starptautiskā projekta “LIFE LATESTadapt” aktivitāte. Tajā piedalījās lektori un dalībnieki no Latvijas, Igaunijas un Austrijas. Projekta mērķis ir izstrādāt un demonstrēt dabas procesos balstītu risinājumu (NBS – Nature-based Solutions) portfeli pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā. Kamēr dienas pirmajā pusē projekta partneri darba sanāksmē pārrunāja līdz šim paveikto un plānoja nākamos soļus, pēcpusdienas sesija Cēsu ielā 4 tika pilnībā veltīta sabiedrības informēšanai un praktiskai pieredzes apmaiņai.

Ārvalstu pieredze un zaļā infrastruktūra

Pēcpusdienas teorētiskajā sesijā ar savām zināšanām un starptautisko pieredzi dalījās pieaicinātais eksperts Kristofers Peiričs (Christopher Peiritsch) no “ACO Group” (Austrija). Klātesošie tika iepazīstināti ar praktiskiem piemēriem, kā pilsētas var efektīvi absorbēt un apsaimniekot lietus ūdeņus, izmantojot zaļo infrastruktūru. Eksperts uzsvēra, ka šādi risinājumi sniedz divkāršu labumu – tie ne vien būtiski samazina slodzi uz pilsētas centralizēto kanalizācijas sistēmu spēcīgu lietavu laikā, bet arī uzlabo kopējo mikroklimatu un veicina bioloģisko daudzveidību.

Praktisks ieskats Valmieras demonstrācijas vietā

Lai teorētiskās zināšanas nostiprinātu praksē, pēc lekcijas dalībnieki devās kopīgā izzinošā pastaigā pa Valmieru. Tās laikā tika klātienē apskatīta “LIFE LATESTadapt” projekta Valmieras demonstrācijas vieta Cēsu ielā 4. Pastaigas laikā aplūkotie piemēri deva ieskatu, kā dabā balstīti risinājumi veiksmīgi integrējas esošajā pilsētas infrastruktūrā un uzlabo dzīves vidi iedzīvotājiem.

Pasākums tika īstenots Eiropas Savienības LIFE programmas projekta “Dabā balstītu risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, uzsaukums 2021-SAP-CLIMA-CCA) ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības LIFE programma un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Avots: https://www.valmierasnovads.lv/ilgtspejigas-lietus-udens-apsaimniekosanas-un-zalo-risinajumu-pilsetvide-seminars-valmiera/

10. un 11. jūlijā sarunu festivālā LAMPA aicinām apmeklēt tematisko skatuvi “Zaļš ienāk pilsētā”, kur diskutēsim par to, kā veidot noturīgākas, veselīgākas un cilvēkiem draudzīgākas pilsētas klimata pārmaiņu apstākļos.

💧 Kā mazināt plūdu riskus?
🌿 Kā dabā balstīti risinājumi palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām?
🌳 Kāpēc koki un zaļās zonas ir būtiski mūsu veselībai un labbūtībai?
🏙️ Kā novērst pilsētu pārkaršanu?

Divu dienu garumā eksperti, pašvaldību pārstāvji, pētnieki un sabiedrības aktīvisti meklēs atbildes uz jautājumiem, kas skar mūs visus. Programmā paredzētas arī izglītojošas un radošas aktivitātes ģimenēm un bērniem.

LIFE LATESTadapt komanda diskutēs par klimata pārmaiņu ietekmi un risinājumiem, kas palīdz Latvijas pilsētām kļūt noturīgākām nākotnē.

Seko līdzi LAMPAS mājaslapā:

📍 Sarunu festivāls LAMPA, Cēsis
📅 10.–11. jūlijs

Tiekamies sarunās par nākotnes pilsētu! 🌱

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas arhitektu savienību aicina pašvaldību speciālistus, arhitektus, plānotājus, vides ekspertus un citus interesentus piedalīties trīs semināru ciklā “Dabā balstīti risinājumi: no zināšanām līdz pieredzei dabā”. Semināri tiek organizēti projekta LIFE LATESTadapt ietvaros, kurā VARAM piedalās kā projekta partneris.  

Semināru mērķis ir izglītot pašvaldību un privātā sektora speciālistus, tostarp plānotājus, arhitektus, ainavu arhitektus un inženierus saistībā ar dabā balstītu risinājumu ieviešanu pilsētvidē, kā arī Jaunā Eiropas Bauhaus principu ievērošanu.   

Semināri notiks jūnijā, jūlijā un augustā, katrā seminārā apskatot specifisku tematu saistībā ar dabā balstītiem risinājumiem un ilgtspējīgāku pilsētvidi, ņemot vērā klimata pārmaiņu riskus. Semināru pirmā diena norisināsies tiešsaistē, apskatot pētījumu un labās prakses un pieredzes stāstus no dažādiem speciālistiem, bet otrā diena norisināsies klātienē kā lauka vizīte uz konkrētā reģiona tematiskajiem projektu piemēriem.   

Plānotie semināri:   

• 11.–12. jūnijā “Bērniem draudzīga vide un dabas risinājumi: teorija un prakse”; 

• 23.–24. jūlijā “Dabā balstīti risinājumi jūras un ūdenstilpņu aizsardzībā: teorija un prakse”; 

• 6.–7. augustā  “Dabā balstīti risinājumi lietusūdeņu pārvaldībai: teorija un prakse”. 

Šobrīd atvērta  reģistrācija 11.–12. jūnija  semināram “Bērniem draudzīga vide un dabas risinājumi: teorija un prakse” (reģistrēšanās atvērta līdz 7. jūnijam). 

• Reģistrēšanās semināra pirmajai dienai  (11. jūnijs):  
  https://ej.uz/seminarsdbr_11jun  

• Reģistrēšanās semināra otrajai dienai (12. jūnijs): 
   https://ej.uz/seminarsdbr_12jun  

Dalība semināros ir bez maksas, taču vietu skaits objektu apskatē ir ierobežots, tādēļ aicinām reģistrēties savlaicīgi. 

Reģistrācija pārējiem semināriem tiks atvērta drīzumā. 

  

Sertificēti arhitekti par dalību seminārā varēs saņemt profesionālās kompetences paaugstināšanas kredītpunktus “profesionālās kompetences paaugstināšanas kredītpunkti obligāto formālo pasākumu sadaļā (ilgtspēja)”: 1. diena – 2,2 punkti;  2. diena – 1,8  punkti. 

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar ministrijas Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta vecāko eksperti Luīzi Eglīti: e-pasts luize.eglite@varam.gov.lv; tālrunis 67026553.  

Publicēta projekta LIFE LATESTadapt trešā jaunumu vēstule, kur apkopotas jaunākās aktivitātes, sasniegumi un plānotie pasākumi klimata pārmaiņu pielāgošanās risinājumu ieviešanai Latvijā un Igaunijā

Trešajā izdevumā lasiet par:

• 🎧 Jaunu podkāstu sēriju “Adapt to Thrive” par klimata pārmaiņu pielāgošanos un dabā balstītiem risinājumiem
• 🌧️ Lietusdārzu risinājumiem un to nozīmi lietusūdens pārvaldībā pilsētvidē
• 📅 Plānotajiem semināriem un apmācībām pašvaldībām un speciālistiem
• 💬 Projekta dalību sarunu festivālā LAMPA Cēsīs un Arvamusfestival Igaunijā
• 📚 Jauniem pētnieciskajiem materiāliem par lietusdārziem un plūdu risku novērtēšanu
• 🗺️ Karstuma un plūdu risku kartēšanu un zaļās infrastruktūras attīstību
• 🌿 Dabā balstīto risinājumu katalogu pilotteritorijām – Rīgai, Cēsīm un Valmierai
• 📘 Topošajām vadlīnijām dabā balstītu risinājumu plānošanai un ieviešanai

Aicinām iepazīties ar trešo Jaunumu vēstuli šeit:

Sekojiet līdzi projekta jaunumiem arī turpmāk, lai uzzinātu par aktuālajām aktivitātēm, praktiskiem risinājumiem un iespējām stiprināt pašvaldību noturību pret klimata pārmaiņām.

Ja arī tu vēlies turpmāk saņemt jaunumu vēstuli savā e-pastā, reģistrējies šeit: https://mailchi.mp/4dd216202da0/life-latestadapt

Vai pēc spēcīgām lietusgāzēm Tavā īpašumā pastiprināti uzkrājas ūdens, vai arī vasaras tveicē pagalms kļūst neizturami karsts un zāliens sāk dzeltēt? BEF EE ir sagatavojis informatīvu bukletu “Dabā balstīti risinājumi karstuma un lietusūdens problēmu mazināšanai”.

Bukletā sniegti vienkārši ieteikumi, kā dabiskā veidā apsaimniekot lietusūdeni savā īpašumā, kā ar kokiem un daudzveidīgu veģetāciju mazināt karstumsalu efektu, kā arī kuras vietējās augu sugas ir piemērotas lietusdārzu veidošanai; tajā iekļautas arī saites uz papildu materiāliem par dabā balstītiem risinājumiem, un tas pieejams igauņu, latviešu un krievu valodā.

Informatīvs materiāls par dabā balstītiem risinājumiem karstuma un lietusūdens problēmu mazināšanai