Autors: Marta Rake-Lasmane

Viens no projekta LIFE LATESTadapt būtiskākajiem rezultātiem plānots integrētu vadlīniju par dabā balstītu risinājumu plānošanu un pārvaldību izstrāde, balstoties uz projekta gaitā gūto pieredzi Latvijā un Igaunijā. Vadlīnijas tiks izstrādātas latviešu, igauņu un angļu valodā un būs pieejamas gan elektroniski, gan drukātā formātā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir vadošais partneris projekta 7. darba pakā, kā mērķis ir nodrošināt projekta rezultātu ilgtspējību, atkārtojamību un praktisku izmantošanu nākotnē. Tieši šīs darba pakas ietvaros tiek īstenota integrēto vadlīniju izstrāde. Iepirkuma rezultātā kā vadlīniju izstrādātājs ir izvēlēts SIA “ALPS ainavu darbnīca”, ar ko 2026. gada janvārī parakstīts līgums par darbu uzsākšanu. Šobrīd jau notikušas vairākas sarunas gan ar izstrādātājiem, gan darba paku partneriem. Vadlīnijām jābūt izstrādātām līdz šī gada beigām.

Vadlīnijas kalpos kā praktisks atbalsta rīks pašvaldību speciālistiem, teritoriju plānotājiem, arhitektiem, projektu vadītājiem, valsts pārvaldes pārstāvjiem un citiem interesentiem, kuri iesaistīti pilsētvides attīstībā un klimata pielāgošanās pasākumu īstenošanā.

Vadlīnijās tiks apkopoti projekta darba paku rezultāti, tostarp dati, secinājumi, mācību materiāli un pašvaldību pieredze, kur tiek veidotas demovietas. Tās aptvers visu dabā balstītu risinājumu ieviešanas ciklu – no problēmas identificēšanas un sabiedrības iesaistes līdz risinājumu īstenošanai, uzturēšanai, monitorēšanai un popularizēšanai.

Vadlīnijas piedāvās skaidru ceļa karti pašvaldībām, aprakstot secīgus plānošanas un pārvaldības soļus, datu izmantošanu, izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī risinājumu ietekmi uz plūdu un karstuma risku mazināšanu, bioloģisko daudzveidību un pilsētvides zaļināšanu.

Materiālā tiks iekļauti labās prakses piemēri no Latvijas un Igaunijas, kā arī plašs dabā balstītu risinājumu klāsts – tostarp parki, lietus dārzi, zaļie jumti, koku rindas, pilsētas pļavas, mitraines, zaļie koridori un citi risinājumi, kas jau tiek pārbaudīti projekta demovietās.

Papildus vadlīnijās tiks izstrādāti kritēriji dabā balstītu risinājumu izvēlei un novērtēšanai, tai skaitā to iekļaušanai līdzdalības budžetu projektos un Eiropas Savienības finansējuma programmās, vienlaikus ievērojot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” (Do No Significant Harm).

Vadlīnijas tiks izplatītas ar projekta partneru palīdzību – pašvaldībās, valsts institūcijās, semināros un citos pasākumos, kā arī būs brīvi pieejamas tiešsaistē.

25. novembrī Igaunijā (tiešsaistē) norisinājās seminārs “Klimatizturīgi  un dabā balstīti lietusūdens risinājumi” (igauņu valodā). Seminārā tika aicināti piedalīties arhitekti, būvnieki un speciālisti, kuri interesējas par tehniskajiem risinājumiem.

Seminārs tika veidots, balstoties uz vairāku starptautisku projektu, piemēram – Interreg BSR NOAH, Interreg BSR CityBlues, Interreg CB MUSTBE, LIFE IP BuildEST un LIFE LATESTadapt – rezultātiem, lai ilustrētu riskus un iespējas, kas saistītas ar dabas iedvesmotu lietusūdens risinājumu īstenošanu. Seminārs notika sadarbībā ar Igaunijas projektu BuildEST.

Semināra pirmajā daļā tika pievērsta uzmanība iespēju un vajadzību definēšanai ilgtspējīgu lietusūdens risinājumu īstenošanai, ņemot vērā dabā balstītus risinājumus (DBR). Tos var definēt kā pasākumus, kas veikti, lai aizsargātu, pārvaldītu un uzlabotu dabisko un modificēto ekosistēmu noturību, un tos bieži vien prezentē kā universālus, daudzfunkcionālus, neapšaubāmus riska mazināšanas pasākumus, kas spēj risināt tādus riskus kā plūdi, sausums, ūdens kvalitāte, bioloģiskā daudzveidība, iedzīvotāju labklājība un citi. Tika runāts par iemesliem, kas kavē sabiedrību ieviest DBR un kādas ir neskaidrības, kas jāņem vērā.

Tālāk uzmanība tika pievērsta konkrētiem risinājumiem, ko varētu īstenot Baltijas reģionā, kā arī veikta riska analīze, norādot galvenos šķēršļus, kāpēc DBR reizēm neizdodas.

Semināra pēdējā daļā dalībnieki tika iepazīstināti ar integrētiem lietusūdens risinājumiem, kas jau ir īstenoti vai tiek īstenoti Igaunijā. Seminārā tika sniegts īss pārskats par katra risinājuma mērķiem un vispārējo procesu – kā risinājumi mainījās plānošanas un projektēšanas procesā. Visbeidzot, seminārā tika iepazīstināts ar jaunu rīku, kas izstrādāts LIFE IP BuildEST projektā un palīdz izvēlēties piemērotus DBR zemes gabalu lietusūdens apsaimniekošanai, ņemot vērā pašreizējo zemes izmantošanu un pieejamo telpu uzlabojumiem.

Semināra materiāli pieejami šeit: https://drive.google.com/file/d/1vZOIeFyRuBR5lDLWkKH___OnUuyx603a/view

Semināra ierakstu klausieties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=oWchaQrD780

10.–11. decembrī notika divu dienu kopīgs pasākums LIFE LATESTadapt projekta ietvaros, lai apmeklētu Hāpsalu un Viimsi demovietas, kā ar uīn notika projekta partneru sanāksme.

Apmeklējums Hāpsalu demovietā un vecpilsētā (10. decembris)

Pirmajā dienā Hāpsalu projekta vadītāja Gerda Algre Potissepa iepazīstināja ar demovietu, kas izveidota Potissepa ielā 3. Vizītes laikā klātesošie uzzināja vairāk par izaicinājumiem un problēmām, ar ko nācās saskarties būvdarbu laikā un kā tās tiek risināta. Šī ir piekrastes teritorija, kur jūras līmeņa paaugstināšanās aspektam ir nozīmīga loma, kas lietusgāžu laikā rada bojājumus īpašumiem, ēku pagrabiem un ceļiem. Tāpēc šajā teritorijā ir īpaši svarīgi īstenot lietusūdens risinājumus.

Notika arī ekskursija pa Hāpsalu vecpilsētu, lai projekta partnerus iepazīstinātu ar NOAH pilotzonu un sniegtu pārskatu par lietusūdens problēmām Hāpsalu vēsturiskajos rajonos, tostarp Metsa ielā, vecpilsētā un galvenajā ielā.

Viimsi demovietas apmeklējums un kopīga sanāksme (11. decembris)

Otrās dienas rītā dalībnieki apmeklēja Viimsi demovietu Mereranna tee L4, kur ir izveidots neliels parks ar ilgtspējīgiem lietusūdens risinājumiem. Projekta ietvaros tika izbūvēts lietusūdens dīķis (buferdīķis) un pazemes lietusūdens savākšanas tvertnes, no kurām ūdeni var izmantot ielu mazgāšanai un apkārtējās teritorijas apstādījumu laistīšanai. Kā arī teritorijā tika izbūvēta terase ar koka laipām atpūtai un teritorija apzaļumota ar apstādījumiem.

Otrajā jaunumu vēstulē lasi:

• Pasākumi un semināri, kas jau ir notikuši Latvijā un Igaunijā, kā arī plānotie pasākumi
• Iespēja sniegt savu ieteikumu, kādi pasākumi vai informācija jums visvairāk interesē gaidāmajos semināros
• Pilotvietas
• Esošās vadlīnijas, rokasgrāmatas un katalogi par ilgtspējīgiem lietusūdens risinājumiem, dabā balstītiem risinājumiem pilsētu atjaunošanai un noturībai
• Konsultāciju forums, kur varat uzdot jautājumus ekspertiem par dabā balstītiem risinājumiem
• Integrētu dabā balstītu risinājumu vadlīniju izstrāde Latvijā un Igaunijā

Lasi otro jaunumu vēstuli šeit: https://mailchi.mp/b5acb0580286/life-latestadapt-2025-1-newsletter-eng-13428554

Pieraksties nākamās Jaunumu vēstules saņemšanai savā e-pastā šeit!

16. oktobrī Koka Rīgā, Krāsotāju ielā 12, notiks divi nozīmīgi pasākumi, kas veltīti ainavu kvalitātei un pilsētvides pielāgošanai klimata pārmaiņām.

Seminārs “Karstuma riska izaicinājumi un risinājumi pilsētvidē” notiks divas dienas – 16. oktobrī vides un pilsētplānošanas eksperti dalīsies ar jaunākajiem pētījumiem, datiem un praktiskiem risinājumiem karstuma viļņu mazināšanai pilsētvidē, savukārt 17. oktobrī pastaigas veidā paredzēts aplūkot Rīgas centrā esošos dabā balstītos risinājumus, kas saistīti ar karstuma riska novēršanu.

16. oktobra dienas otrajā pusē notiks arī Eiropas Padomes Ainavas balvas 9. sesijas nacionālās atlases noslēguma pasākums, kur tiks prezentēti astoņi Latvijas pašvaldību un organizāciju projekti, kas pretendē uz iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā konkursā. Pasākuma noslēgumā tiks paziņots nacionālās atlases uzvarētājs, kurš turpinās dalību Eiropas mērogā.

Pasākumu organizē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar vides un ainavu nozares partneriem.

Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tādēļ reģistrēšanās pasākumam ir obligāta: https://forms.gle/JZLkhtBRKFgZFF98A

24. jūlija priekšpusdienā Vecpuišu parku Valmierā piepildīja bērnu čalas – Valmieras pirmskolas izglītības iestādes “Pienenīte” un Valmiermuižas pirmsskolas izglītības iestādes “Burtiņš” audzēkņi piedalījās radošās aktivitātēs, lai labāk iepazītu ūdens nozīmi dabā, tā izmantošanu, apriti dabā un attīrīšanu.

Paši mazākie bērni pētīja ūdens ceļu un to, kā ūdens iesūcas zemē. Lai uzzinātu, kā ūdens iesūcas uz dažāda veida segumiem, bērni atdarināja “lietus mākoņus”, aplejot zālienu un puķītes ar ūdeni. Pēcāk uz bruģa ar krītiņiem zīmēja lietas, kam ikdienā nepieciešams ūdens.

Citā grupā bērni sadalījās komandās un piedalījās sacensībās – kura komanda ar dažādiem trauciņiem ātrāk pārnesīs ūdeni no viena spaiņa uz otru. Katrs dalībnieks varēja izvēlēties, kāds trauks viņaprāt ir vispiemērotākais šim uzdevumam. Kāds izvēlējās krūzi, kāds kausiņu vai karoti. Pēc aktīvās nodarbes bērni secināja, cik daudz ūdeni var aiznest ar katru trauku, kurš ir piemērotāks, kā arī secināja, kas ietekmē trauka piemērotību šim uzdevumam. Pēc aktivitātes katrs uzzīmēja kaut ko saistībā ar lietus ūdens tēmu.

Paši lielākie bērni veica eksperimentu, taisot ūdens attīrīšanas filtru. Pēc apraksta katra grupa izveidoja paši savu filtru, izmantojot vati, ogli, smiltis un nelielus akmeņus. Kad filtri bija sagatavoti, tajos tika ieliets netīrs ūdens. Bērni varēja vērot, kā ūdens plūst cauri katrai filtra kārtai, līdz beidzot iztek traukā – ievērojami tīrāks kā iepriekš. Pēc tam katrs uzzīmēja izveidoto filtru. Zīmējumi tika izvietoti izstādē Vecpuišu parkā, blakus vides izstādei “Koks – vairāk nekā ēna”.

24. jūlija pēcpusdienā iedzīvotāji tika aicināti iepazīties ar izstādi “Koks – vairāk nekā ēna” un balsot par risinājumiem, kurus vēlētos redzēt pilsētvidē. Visvairāk balsu saņēma apstādījumu ideja ietvei pie Valmieras autoostas. Samazinot bruģētās ietves platumu un papildinot to ar apstādījumu rindu, tā ne tikai nodrošinātu ēnu, bet arī dzesējošu efektu. Netālu no Valmieras Olimpiskā centra zaļās zonas atrodas liels grāvis, iedzīvotāji īpaši novērtēja iespēju, ka tajā varētu ieviest mitrāju. Tas kalpotu par dzīvotni dažādām savvaļas sugām, tādejādi veicinot bioloģisko daudzveidību, kā arī filtrētu un attīrītu ūdeni. Tāpat iedzīvotāji novērtēja ideju par lietus dārza izveidošanu Rīgas un Kārļa Baumaņa ielā. Stipru lietusgāžu laikā lietus dārzs piepildās ar ūdeni, sekmējot tā infiltrāciju un palēninot lietusūdeņu nonākšanu kanalizācijas sistēmās. Tas piedāvātajā krustojumā arī būtu īpaši aktuāli, jo pie stiprām lietusgāzēm krustojums applūst.

Izstādes apmeklētāji novērtēja iespēju apskatīt, kā dažādas vietas pilsētā varētu izskatīties, ja tajās tiktu ieviesti dabā balstītie risinājumi. Piedāvātie risinājumi ne tikai sekmētu vides problēmu mazināšanu, bet padarītu pilsētvidi pievilcīgāku.

Aktivitātes norisinājās Eiropas Savienības LIFE programmas projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:
Elizabete Brūvere
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
Vides komunikācijas projektu vadītāja

Publicēta pirmā Jaunumu vēstule par dabā balstītiem risinājumiem projekta LIFE LATESTadapt ietvaros!

Pirmajā Jaunumu vēstulē uzzini vairāk par:

• Dabā balstītu risinājumu izmaksu efektivitātes rīku;
• Konsultāciju forumu, kur var uzdot jautājumus speciālistiem par dabā balstītiem risinājumiem;
• Publikācijām par dabiski sastopamajiem augiem pilsētvides noturībai pret plūdiem, risinājumiem lietusgāžu izraisītu plūdu mazināšanai, kā arī par jaunu sensoru tehnoloģiju apzināšanu un testēšanu;
• Organizētiem pasākumiem, hakatoniem un darbnīcām ar dažādu mērķauditoriju;
• Pilsētu zaļināšanas plāniem un aktivitātēm Latvijā un Igaunijā.

Jaunumu vēstule pieejama 3 valodās:

• English
• Latvian
• Estonian

Pieraksties nākamās Jaunumu vēstules saņemšanai savā e-pastā šeit!

Mūsu klimats mainās, un mums jāpielāgojas jaunajai situācijai, izmantojot ilgtspējīgus un efektīvus risinājumus.

– Kā izmantot pilsētu lietusūdens savākšanu mūsu labā?

– Kā ierobežot siltumsalas pilsētās?

– Kas ir dabā balstīti risinājumi un kā pašvaldības var tos īstenot?

🌿🌳🌧️ Vēlies uzzināt vairāk par dabā balstītiem risinājumiem un būt pirmais, kurš uzzina par gaidāmajiem pasākumiem?

➡️ Pieraksties, lai savā e-pastā saņemtu aktuālāko informāciju par projekta jaunumiem jau tagad! 📬 Pieraksties jaunumu vēstulei!

(Pirmo jaunumu vēstuli saņemsi jau jūlijā, bet nākamo – novembrī!)

5.-6. jūnijā vairāk nekā 60 eksperti no dažādām pašvaldībām, ministrijām un citiem sektoriem pulcējās seminārā “Dabā balstītu risinājumu plānošana klimata noturībai – no vietējā līdz reģionālam līmenim”.

Semināra mērķis bija veicināt zināšanu apmaiņu par dabā balstītu risinājumu (DBR) plānošanu un ieviešanu – no pilsētu zaļās infrastruktūras attīstības līdz reģionālai klimata noturībai.

Klimata pārmaiņu ietekme – pieaugošs plūdu risks, ekstremāli laikapstākļi un karstuma viļņi – īpaši skar pilsētas vidi. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un drošu dzīves vidi nākotnē, ir būtiski attīstīt risinājumus, kas vienlaikus aizsargā cilvēkus un stiprina dabas spēju pašregulēties. Tieši šeit būtiska loma ir dabā balstītiem risinājumiem – tie izmanto dabiskos procesus, piemēram, lietusūdens uzsūkšanos vai zaļo zonu dzesējošo efektu.

Semināra pirmajā dienā dalībnieki iepazinās ar labās prakses piemēriem un pieejām no LATESTadapt un IMPETUS projektiem, Rīgas, Valmieras un Cēsu pieredzes zaļās infrastruktūras attīstībā, kā arī klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem reģionālā līmenī, uzzinot par Zemgales plānošanas reģiona plāniem.

Semināra otrajā dienā tika organizēts kopīgs izziņas brauciens, kurā priecājāmies redzēt, cik daudz un dažādi DBR Rīgā jau ir ieviesti gan privātajā, gan publiskajā sektorā, piemēram, esot labākā izvēle pilsētā, kur dažādu apstākļu dēļ nav iespējas pieslēgties pilsētas lietus ūdens kanalizācijai. Vairākās Rīgas apkaimēs redzētais nostiprināja pārliecību, ka dabā balstīti risinājumi nav tikai “zaļā domāšana” – tie ir praktiski, ilgtspējīgi un uz nākotni vērsti pasākumi, kas palīdz pielāgoties klimata izaicinājumiem un vienlaikus uzlabo dzīves kvalitāti.”

Plašāka informācija atrodama Baltijas Vides Foruma mājaslapā

Semināru organizēja biedrība “Baltijas Vides Forums”, īstenojot projektus:

• “Dinamiska informācijas pārvaldība klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem starpnozaru ietvarā Eiropas reģionos” (IMPETUS, NR 101037084), ko finansē  Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma “Apvārsnis 2020”, https://climate-impetus.eu/
• “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE21-CCA-EE-LIFE LATESTadapt, NR 101074438), ko līdzfinansē Eiropas Savienības LIFE programma,  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Igaunijas Klimata ministrija https://lifelatestadapt.viimsivald.ee/lv/sakuma-lapa/
  
  Atskaite par semināru pieejama šeit

27. maijā Valmierā norisinājās ainavas un pilsētvides plānošanas darbnīca “Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns”. Darbnīcā piedalījās dažādu jomu pārstāvji un iedzīvotāji, lai kopā diskutētu un piedāvātu risinājumus Valmieras pilsētas zaļās infrastruktūras attīstībai.

Darbnīcu vadīja tematiskā plānojuma “Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns” izstrādātāja, SIA “Grupa 93” ainavu arhitekte un projektu vadītāja Kristīne Dreija. Ievaddaļā klātesošos iepazīstināja ar zaļināšanas plānu konceptu, to nepieciešamību un lomu pilsētas attīstībā.

Darbnīca turpinājās vairākās darba grupās – ar uzdevumu atrast zaļināšanas plānu vai labās prakses piemērus citās pilsētās pasaulē, kā arī minēt, ko no tā varētu plānot vai īstenot Valmierā. Kā dalībnieki redz Valmieru 2050. gadā? Atbildes bija ļoti dažādas – labāku, ērtāku, modernāku, ar desmit reižu vairāk velobraucējiem, iekļaujošu vidi gan cilvēkiem, gan dabai, ar interesantiem daudzdzīvokļu namu pagalmiem, zaļos jumtus un sienas pilsētvidē un vissvarīgāk – Gauja ir galvenā pilsētas iela, tā plūst cauri pilsētai un tās krasti joprojām ir zaļi, ar kokiem un krūmiem.

Galvenais darba uzdevums darbnīcā bija pilsētas kartē atzīmēt, kādas aktivitātes (rekreācijas, ikdienas, sociālās) dažādās zonās varētu ieplānot. Starp piedāvātajām aktivitātēm komandas izvēlējās zonas, kurās varētu atrasties, piemēram, kopienas dārzs, ūdens atrakcijas, sporta aktivitātes, makšķerēšanas vietas, kur varētu skriet, doties pastaigā ar suni, pārvietoties ar velosipēdu vai organizēt pikniku dabā. Tāpat arī dabā balstītos risinājumus varēja plānot pilsētvidē. Komandas visbiežāk izvēlējās tādus risinājumus kā zaļās sienas vai zaļos jumtus, ūdens caurlaidīgo segumu un apstādījumus.

Komandu starpā valdīja plašas un aktīvas diskusijas par potenciālajiem risinājumiem, ko iekļaut savā redzējumā par pilsētas nākotni. Komandu ideju prezentācijās izskanēja dažādas idejas, kā uzlabot vai palielināt zaļo zonu platību pilsētā, kā arī, kā mazināt vides problēmvietu ietekmi uz konkrēto teritoriju, piemēram, kā mazināt karstumsalu vai applūšanas riskus, izmantojot dabā balstītus risinājumus.

Prezentētie risinājumi bija interesanti un radoši, izvietoti dažādās pilsētas vietās, piemēram:

• pastaigu taka gaisā virs Rātsupītes;
• pārvietojami koki podos;
• uzstādīt zaļās sienas uz ēkām pilsētām;
• apzaļumot Rīgas ielu visā tās garumā, īpaši, kur gājēju ietves platums ļauj to samazināt un tā vietā ierīkot apstādījumus;
• veidot rekreācijas zonu Gaujas abos krasos, veidot savienojumu starp tiltiem;
• ierīkot “bradātavas” jeb seklus baseinus, kuros karstā laikā atveldzēties;
• vietās, kas bieži applūst, ieklāt ūdens caurlaidīgu segumu;
• uzkrāt lietusūdeni, izmantot to pilsētas uzturēšanā;
• veidot “mini skvēriņus”;
• ierīkot āra trenažierus;
• domāt par bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, veicot apzaļumošanu.

Paldies ikkatram, kurš piedalījās un deva ieguldījumu pilsētvides attīstības plānošanā! Darbnīcā veikto tematiskā plānojuma izstrādātāji apkopos un idejas iekļaus plānojumā. 2025. gadā gaidāmas vēl vairākas darbnīcas ar iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību. Plānots, ka Valmieras 742. dzimšanas dienas svinībās pasākuma apmeklētājiem būs iespēja plašāk uzzināt par dabā balstītiem risinājumiem un to pielietošanu pilsētvidē.

Valmieras novada pašvaldība ir Eiropas Savienības LIFE programmas projekta “LIFE LATESTadapt” partneri. Šī projekta ietvaros 2023. un 2024. gadā veikti pētījumi par vides problēmvietām Valmierā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām ietekmēm – karstuma viļņiem un lietusgāžu izraisītiem plūdiem. Balstoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, tiek izstrādāts tematiskais plānojums “Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns”.

Tematiskajā plānojumā plānots paredzēt vienotu Valmieras pilsētas zaļās infrastruktūras tīklojumu, risinājumus lietus ūdeņu radīto plūdu risku novēršanai Valmieras pilsētvidē, karstumsalu efekta mazināšanai, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, vienlaikus ievērojot iedzīvotāju labbūtības aspektu. Pilnvērtīgai tematiskā plānojuma izstrādei ļoti būtiska ir dažādu iesaistīto pušu – iedzīvotāju, speciālistu, uzņēmēju – iesaiste. Darbnīca organizēta Eiropas Savienības LIFE programmas projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts digitālās attīstības aģentūras un Valmieras novada pašvaldības

Informāciju sagatavoja:
Elizabete Brūvere
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
Vides komunikācijas projektu vadītāja
tālr. 64207150