Autors: Marta Rake-Lasmane

5.-6. jūnijā vairāk nekā 60 eksperti no dažādām pašvaldībām, ministrijām un citiem sektoriem pulcējās seminārā “Dabā balstītu risinājumu plānošana klimata noturībai – no vietējā līdz reģionālam līmenim”.

Semināra mērķis bija veicināt zināšanu apmaiņu par dabā balstītu risinājumu (DBR) plānošanu un ieviešanu – no pilsētu zaļās infrastruktūras attīstības līdz reģionālai klimata noturībai.

Klimata pārmaiņu ietekme – pieaugošs plūdu risks, ekstremāli laikapstākļi un karstuma viļņi – īpaši skar pilsētas vidi. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un drošu dzīves vidi nākotnē, ir būtiski attīstīt risinājumus, kas vienlaikus aizsargā cilvēkus un stiprina dabas spēju pašregulēties. Tieši šeit būtiska loma ir dabā balstītiem risinājumiem – tie izmanto dabiskos procesus, piemēram, lietusūdens uzsūkšanos vai zaļo zonu dzesējošo efektu.

Semināra pirmajā dienā dalībnieki iepazinās ar labās prakses piemēriem un pieejām no LATESTadapt un IMPETUS projektiem, Rīgas, Valmieras un Cēsu pieredzes zaļās infrastruktūras attīstībā, kā arī klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem reģionālā līmenī, uzzinot par Zemgales plānošanas reģiona plāniem.

Semināra otrajā dienā tika organizēts kopīgs izziņas brauciens, kurā priecājāmies redzēt, cik daudz un dažādi DBR Rīgā jau ir ieviesti gan privātajā, gan publiskajā sektorā, piemēram, esot labākā izvēle pilsētā, kur dažādu apstākļu dēļ nav iespējas pieslēgties pilsētas lietus ūdens kanalizācijai. Vairākās Rīgas apkaimēs redzētais nostiprināja pārliecību, ka dabā balstīti risinājumi nav tikai “zaļā domāšana” – tie ir praktiski, ilgtspējīgi un uz nākotni vērsti pasākumi, kas palīdz pielāgoties klimata izaicinājumiem un vienlaikus uzlabo dzīves kvalitāti.”

Plašāka informācija atrodama Baltijas Vides Foruma mājaslapā

Semināru organizēja biedrība “Baltijas Vides Forums”, īstenojot projektus:

• “Dinamiska informācijas pārvaldība klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem starpnozaru ietvarā Eiropas reģionos” (IMPETUS, NR 101037084), ko finansē  Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma “Apvārsnis 2020”, https://climate-impetus.eu/
• “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE21-CCA-EE-LIFE LATESTadapt, NR 101074438), ko līdzfinansē Eiropas Savienības LIFE programma,  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Igaunijas Klimata ministrija https://lifelatestadapt.viimsivald.ee/lv/sakuma-lapa/
  
  Atskaite par semināru pieejama šeit

27. maijā Valmierā norisinājās ainavas un pilsētvides plānošanas darbnīca “Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns”. Darbnīcā piedalījās dažādu jomu pārstāvji un iedzīvotāji, lai kopā diskutētu un piedāvātu risinājumus Valmieras pilsētas zaļās infrastruktūras attīstībai.

Darbnīcu vadīja tematiskā plānojuma “Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns” izstrādātāja, SIA “Grupa 93” ainavu arhitekte un projektu vadītāja Kristīne Dreija. Ievaddaļā klātesošos iepazīstināja ar zaļināšanas plānu konceptu, to nepieciešamību un lomu pilsētas attīstībā.

Darbnīca turpinājās vairākās darba grupās – ar uzdevumu atrast zaļināšanas plānu vai labās prakses piemērus citās pilsētās pasaulē, kā arī minēt, ko no tā varētu plānot vai īstenot Valmierā. Kā dalībnieki redz Valmieru 2050. gadā? Atbildes bija ļoti dažādas – labāku, ērtāku, modernāku, ar desmit reižu vairāk velobraucējiem, iekļaujošu vidi gan cilvēkiem, gan dabai, ar interesantiem daudzdzīvokļu namu pagalmiem, zaļos jumtus un sienas pilsētvidē un vissvarīgāk – Gauja ir galvenā pilsētas iela, tā plūst cauri pilsētai un tās krasti joprojām ir zaļi, ar kokiem un krūmiem.

Galvenais darba uzdevums darbnīcā bija pilsētas kartē atzīmēt, kādas aktivitātes (rekreācijas, ikdienas, sociālās) dažādās zonās varētu ieplānot. Starp piedāvātajām aktivitātēm komandas izvēlējās zonas, kurās varētu atrasties, piemēram, kopienas dārzs, ūdens atrakcijas, sporta aktivitātes, makšķerēšanas vietas, kur varētu skriet, doties pastaigā ar suni, pārvietoties ar velosipēdu vai organizēt pikniku dabā. Tāpat arī dabā balstītos risinājumus varēja plānot pilsētvidē. Komandas visbiežāk izvēlējās tādus risinājumus kā zaļās sienas vai zaļos jumtus, ūdens caurlaidīgo segumu un apstādījumus.

Komandu starpā valdīja plašas un aktīvas diskusijas par potenciālajiem risinājumiem, ko iekļaut savā redzējumā par pilsētas nākotni. Komandu ideju prezentācijās izskanēja dažādas idejas, kā uzlabot vai palielināt zaļo zonu platību pilsētā, kā arī, kā mazināt vides problēmvietu ietekmi uz konkrēto teritoriju, piemēram, kā mazināt karstumsalu vai applūšanas riskus, izmantojot dabā balstītus risinājumus.

Prezentētie risinājumi bija interesanti un radoši, izvietoti dažādās pilsētas vietās, piemēram:

• pastaigu taka gaisā virs Rātsupītes;
• pārvietojami koki podos;
• uzstādīt zaļās sienas uz ēkām pilsētām;
• apzaļumot Rīgas ielu visā tās garumā, īpaši, kur gājēju ietves platums ļauj to samazināt un tā vietā ierīkot apstādījumus;
• veidot rekreācijas zonu Gaujas abos krasos, veidot savienojumu starp tiltiem;
• ierīkot “bradātavas” jeb seklus baseinus, kuros karstā laikā atveldzēties;
• vietās, kas bieži applūst, ieklāt ūdens caurlaidīgu segumu;
• uzkrāt lietusūdeni, izmantot to pilsētas uzturēšanā;
• veidot “mini skvēriņus”;
• ierīkot āra trenažierus;
• domāt par bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, veicot apzaļumošanu.

Paldies ikkatram, kurš piedalījās un deva ieguldījumu pilsētvides attīstības plānošanā! Darbnīcā veikto tematiskā plānojuma izstrādātāji apkopos un idejas iekļaus plānojumā. 2025. gadā gaidāmas vēl vairākas darbnīcas ar iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību. Plānots, ka Valmieras 742. dzimšanas dienas svinībās pasākuma apmeklētājiem būs iespēja plašāk uzzināt par dabā balstītiem risinājumiem un to pielietošanu pilsētvidē.

Valmieras novada pašvaldība ir Eiropas Savienības LIFE programmas projekta “LIFE LATESTadapt” partneri. Šī projekta ietvaros 2023. un 2024. gadā veikti pētījumi par vides problēmvietām Valmierā, kas saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām ietekmēm – karstuma viļņiem un lietusgāžu izraisītiem plūdiem. Balstoties uz pētījumā iegūtajiem datiem, tiek izstrādāts tematiskais plānojums “Valmieras valstspilsētas zaļās infrastruktūras attīstības plāns”.

Tematiskajā plānojumā plānots paredzēt vienotu Valmieras pilsētas zaļās infrastruktūras tīklojumu, risinājumus lietus ūdeņu radīto plūdu risku novēršanai Valmieras pilsētvidē, karstumsalu efekta mazināšanai, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, vienlaikus ievērojot iedzīvotāju labbūtības aspektu. Pilnvērtīgai tematiskā plānojuma izstrādei ļoti būtiska ir dažādu iesaistīto pušu – iedzīvotāju, speciālistu, uzņēmēju – iesaiste. Darbnīca organizēta Eiropas Savienības LIFE programmas projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts digitālās attīstības aģentūras un Valmieras novada pašvaldības

Informāciju sagatavoja:
Elizabete Brūvere
Valmieras novada pašvaldības
Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas
Vides komunikācijas projektu vadītāja
tālr. 64207150

6. maijā, Cēsu Jauniešu mājā norisinājās koprades darbnīca, kur vietējie iedzīvotāji, eksperti un pašvaldības pārstāvji kopīgi meklēja risinājumus, kā uzlabot Cēsu vecpilsētas publisko ārtelpu. Pasākums tika rīkots Cēsu novada pašvaldības, biedrības “Baltijas Vides Forums” un VARAM sadarbībā, projekta “LIFE LATESTadapt” norises gaitā.

Darbnīcā analizēti vecpilsētas vides izaicinājumi – karstuma viļņi, nepietiekams noēnojums, trūcīga zaļā infrastruktūra un ūdens aiztures problēmas, kā arī kopīgi meklēti dabā balstīti risinājumi šo problēmu mazināšanai. Dalībnieki piedāvāja idejas apstādījumu zonu izveidei, zaļo jumtu un sienu attīstībai, lietus ūdens pārvaldībai un ilgtspējīgas mobilitātes ieviešanai Rīgas un Vaļņu ielās.

Pasākumā uzsvērta sabiedrības iesaistes nozīme šādu iniciatīvu veidošanā un uzklausīti iedzīvotāju priekšlikumi, kā arī izstrādātas vīzijas par vecpilsētu kā ilgtspējīgu, zaļu un pievilcīgu dzīves vidi. Pasākuma rezultāti tiks izmantoti kā pamats tālākiem plānošanas un eksperimentāliem risinājumiem vecpilsētā.

Darbnīcu organizē Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Baltijas Vides Forums” un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, projekta “LIFE LATESTadapt” gaitā. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas, Valsts digitālās attīstības aģentūras un Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējumu. Tā mērķis ir attīstīt un demonstrēt dabā un tehnoloģijās balstītus risinājumus pilsētvides noturībai pret klimata pārmaiņām Latvijā un Igaunijā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 8. maijā organizēja izglītojošu darbnīcu 89. vidusskolas 8. klases skolēniem par dabā balstītu risinājumu ieviešanu, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus un veicinātu klimatnoturību. Šī darbnīca norisinājās Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.-2031. gadam izstrādes ietvaros. 

Darbnīcas ietvaros skolēni tika informēti par klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumu jautājumiem, kā arī dabā balstītu risinājumu lomu dažādu izaicinājumu risināšanā. Darbnīcas laikā skolēni kartēja skolas teritoriju, izvērtēja dažādus izaicinājumus skolas teritorijā (karstums, ūdens uzkrāšanās, lietus ūdens novadīšana) un kā šos izaicinājumus var risināt ar dabā balstītiem risinājumiem. Skolēni darbnīcas laikā strādāja grupās un izstrādāja konkrētus risinājumus skolas teritorijai. Darbnīcas noslēgumā skolēni prezentēja katras grupas izveidotos risinājumus, paskaidroja savas izvēles un apsvērumus, kā arī aprēķināja izstrādātā risinājuma izmaksas. 

Skolēni piedāvāja dažādus risinājumus no savu skatu punkta un pēc savām interesēm, mēģinot uzlabot vidi tajās skolas teritorijās, kur viņi uzturas labprātāk. Uzdevums sniedza skolēniem plašāku skatījumu uz skolas vides problēmjautājumiem.