Klimata pārmaiņas pilsētām vairs nav nākotnes izaicinājums – tās jau pašlaik ietekmē pilsētvidi un ikdienas dzīvi. Karstuma viļņi, stipras lietusgāzes, plūdi un sausuma periodi kļūst arvien biežāki, radot paaugstinātu slodzi uz pilsētu infrastruktūru un ietekmējot iedzīvotāju veselību un labklājību. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pilsētas var pielāgoties klimata pārmaiņām, ir stiprināt pilsētu zaļo infrastruktūru un tās nodrošinātos ekosistēmu pakalpojumus.
Zaļā infrastruktūra ir stratēģiski plānots dabisku un daļēji dabisku teritoriju tīkls, kas ietver dažāda veida un izmēra zaļās un zilās teritorijas. Zaļās infrastruktūras elementi nav tikai “jauks bonuss” pilsētvidē – tie pilda gan ekoloģiskas, gan sociālas funkcijas, kas ir būtiskas iedzīvotāju labklājībai.
Funkcijas, ko nodrošina zaļā infrastruktūra, sauc par ekosistēmu pakalpojumiem, starp tiem:
- pilsētas atvēsināšanu vasaras karstumā,
- lietusūdeņu uzsūkšanu un noteces palēnināšanu, mazinot plūdu risku,
- gaisa kvalitātes uzlabošanu,
- bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu,
- atpūtas iespēju nodrošināšanu un ieguvumus iedzīvotāju mentālajai veselībai.
Ko nozīmē zaļās infrastruktūras un ekosistēmu pakalpojumu kartēšana?
Zaļās infrastruktūras kartēšana nozīmē zaļo elementu izvietojuma un to savstarpējo savienojumu identificēšanu. Pilsētas zaļā infrastruktūra ietver gan lielās zaļās teritorijas kā pilsētu meži un parki, gan mazākus, bet nozīmīgus elementus, piemēram, ielu apstādījumus, iekšpagalmus vai skvērus. Savukārt ekosistēmu pakalpojumu kartēšana nozīmē noteikt, kuri zaļās infrastruktūras elementi nodrošina konkrētus pakalpojumus un kur tie tiek sniegti.
Kāpēc tas ir nozīmīgi klimatnoturīgu pilsētu plānošanā?
Zaļās infrastruktūras un ekosistēmu pakalpojumu kartēšana sniedz būtisku informāciju pilsētām klimata adaptācijas kontekstā. Pirmkārt, tā ļauj novērtēt esošo situāciju. Izprotot, kur zaļā infrastruktūra jau pastāv un kur tā ir visvairāk nepieciešama, pilsētas var pieņemt vairākus nozīmīgus lēmumus, tostarp:
- aizsargāt nozīmīgas zaļās infrastruktūras teritorijas no citām attīstības interesēm, nosakot attiecīgu zonējumu plānošanas dokumentos,
- noteikt apzaļumošanas prioritātes teritorijās ar augstāko klimata risku,
- izstrādāt dabā balstītus risinājumus un citus pasākumus, kas, balstoties datos un zinātniskos pierādījumos, risina konkrētas vietējās problēmas,
- stratēģiskāk un pārdomātāk izmantot ierobežoto telpu un resursus.
Kopumā zaļās infrastruktūras un ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz pilsētām pāriet no vispārīgiem mērķiem uz pārdomātu, klimata izaicinājumiem atbilstošu apzaļumošanu. Tā nodrošina, ka Zaļināšanas plāni nav tikai par “vairāk zaļumiem”, bet gan par atbilstošu zaļo risinājumu izvietošanu atbilstošās vietās, lai veicinātu klimata adaptāciju un uzlabotu dzīves kvalitāti ikvienam.
Zaļās infrastruktūras un ekosistēmu pakalpojumu kartēšana LIFE LATESTadapt projektā
Projektā LIFE LATESTadapt trīs Latvijas pilsētās – Rīga, Cēsis un Valmiera – tiek izstrādāti Zaļināšanas plāni ar mērķi palielināt pilsētu noturību pret klimata pārmaiņām. Zaļās infrastruktūras un ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu trīs pašvaldībās veica Baltijas Vides Foruma komanda Latvijā, lai nodrošinātu datos balstītu pamata informāciju turpmākai Zaļināšanas plānu izstrādei.
Novērtējumi palīdzēja identificēt esošās zaļās infrastruktūras ieguldījumu klimata adaptācijā, nodrošinot būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, mikroklimata regulēšanu un ūdens plūsmu regulāciju. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā tika izmantota arī līdzdalības kartēšana, jo pilsētas zaļā infrastruktūra nodrošina plašu nemateriālo ieguvumu klāstu cilvēku labklājībai jeb tā sauktos kultūras ekosistēmu pakalpojumus.
Papildu tika veikta teritoriju prioritizācija ar augstu plūdu un pilsētas karstumsalu efektu risku, izceļot vietas, kur visvairāk nepieciešami papildu zaļināšanas pasākumi un dabā balstīti risinājumi.
Pašlaik visas trīs pilsētas aktīvi strādā pie Zaļināšanas plānu izstrādes, ko plānots pabeigt līdz 2026. gada augustam. Stratēģiskos mērķus, izmērāmus rādītājus, kā arī pilsētas zaļināšanas rīcību un prioritāšu sarakstu pašvaldības izstrādā, balstoties uz zaļās infrastruktūras kartēšanas un novērtēšanas rezultātiem, kā arī priekšlikumiem no ekspertu sanāksmēm, ieinteresēto pušu iesaistes pasākumiem un scenāriju izstrādes darbnīcām, ko organizē projekts LIFE LATESTadapt.
Baltijas Vides Foruma izstrādātie ekosistēmu pakalpojumu un zaļās infrastruktūras kartēšanas rezultāti Rīgai, Cēsīm un Valmierai ir pieejami ģeoportālā (latviešu valodā):
https://experience.arcgis.com/experience/5b1e464b657846078fd03eb237d1fc3c/page/Galven%C4%81_lapa?draft=true
