Vai perfekti nopļauts mauriņš tiešām ir veselīgāks un sakoptāks pilsētvides simbols? Tieši šim jautājumam bija veltīta diskusija “Kāpēc mums bail no nekoptiem zālājiem?”, kas notika sarunu festivāla LAMPA skatuvē “Zaļš ienāk pilsētā”.
Diskusijas mērķis bija paraudzīties uz pilsētas zālājiem no cita skatu punkta un rosināt sarunu par to, kāpēc dabiskās pļavas joprojām nereti tiek uztvertas kā nekārtība, kamēr perfekti nopļauts mauriņš – kā sakoptības etalons. Eksperti skaidroja, ka šie priekšstati lielā mērā balstās kultūras normās un estētiskos stereotipos, nevis zinātniskos argumentos. Vienlaikus tika uzsvērts, ka bioloģiski daudzveidīgi zālāji ir nozīmīgs resurss pilsētas klimata noturībai, apputeksnētājiem, kā arī cilvēku veselībai un labbūtībai.
🌼 Viens no spilgtākajiem diskusijas jautājumiem bija – vai estētika vienmēr nozīmē veselīgu vidi? Dalībnieki atgādināja, ka zemu nopļauts mauriņš nereti tiek dēvēts par “zaļo tuksnesi”, jo tādā tiek liegta iespēja augiem ziedēt un nodrošināt barību apputeksnētājiem. Savukārt pilsētas pļavas nav “nekopti zālāji” – tās tiek mērķtiecīgi apsaimniekotas pēc noteikta plāna, ļaujot augiem noziedēt un izsēt sēklas.
🌿 Diskusijā tika kliedēti arī vairāki sabiedrībā izplatīti mīti. Viens no tiem – ka pilsētas pļavas automātiski nozīmē lielāku ērču risku. Tika minēts, ka septiņās Rīgas pilsētas pļavās veiktajā monitoringā ērces netika konstatētas, apliecinot, ka daudzas mūsu bailes vairāk balstās priekšstatos nekā faktos.
💚 Diskusijas noslēgumā eksperti uzsvēra, ka pārmaiņas sākas ar mūsu attieksmi pret dabu. Cilvēkiem ir dabiska vēlme veidot attiecības ar dzīvo dabu, un interese par augiem pēdējos gados tikai pieaug. Tāpēc tika aicināts mainīt arī terminus, ar ko raksturojam pilsētvidi – nevis runāt par “nekoptiem zālājiem”, bet atšķirt patiesi pamestas teritorijas no apzināti veidotām pilsētas pļavām.
🌱 Galvenais secinājums bija skaidrs – sakopta vide ne vienmēr nozīmē nopļautu vidi. Pilsēta kļūst dzīvotspējīgāka tad, kad tajā atvēlām vietu dabiskajiem procesiem, bioloģiskajai daudzveidībai un pieņemam, ka reizēm tieši šķietamā “nekārtība” ir veselīgas un ilgtspējīgas pilsētvides pazīme.
🎤 Diskusijā savās zināšanās un pieredzē dalījās Līga Eglīte (Cēsu viduslaiku pils dārzniece), Rūta Sniedze-Kretalova (Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte un botāniķe), Solvita Rūsiņa (Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece), Renāte Lagzdiņa (Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktore) un Ilze Plūme (Rīgas Stradiņa universitātes docētāja un sertificēta mākslas terapeite). Sarunu vadīja rakstnieks un putnu fotogrāfs Rvīns Varde, rosinot paskatīties uz pilsētas zālājiem ne tikai ar acīm, bet arī caur zinātnes, dabas un cilvēka labsajūtas prizmu.
Foto: Katrīna Ozoliņa
